10 iemesli, kādēļ jārunā ar bērniem par naudu
1. Kopā pavadīts laiks ar saturu, veselīgāk nekā pie datora
“Vakar pavadījām vakaru visa ģimene
kopā”, ar lepnumu stāsta kāda kolēģe. Sarunai ritot, nojaušu, cik atšķirīgi
saprotam vārdu “kopā”. Manuprāt, atrodoties vienā telpā, bet blenžot katram savā gadžetā, vakars ir pavadīts vienatnē vai, labākajā gadījumā,
divatā…..ar datoru, planšeti vai viedtālruni. Sarunāšanās savā starpā mums
vispār ir kļuvusi par visai eksotisku parādību, bet, ja tā labi padomā, tas
nemaz nav grūti - ieplānot kaut vai 15-20 minūtes sava laika sarunām ar bērnu.
Kad pirmie “dežūrjautājumi” (kas interesants šodien/vakar bija skolā/
bērnudārzā, ko jaunu uzzināji, iemācījies, utt.) bērnam ir uzdoti, aicinām
pievērsties kādai konkrētai tēmai, piemēram, naudai, finansēm. Saturīgo sarunu
vari lieliski apvienot ar pastaigu svaigā gaisā, ar garlaicīgo nīkšanu
sastrēgumos, pagulēšanu blakus pirms miedziņa. Sarunājoties tiek trenēta bērna
prasme izteikties, paust savu viedokli, argumentēt.
Emocijas, kuras
sarakstoties paužam ar dzelteno sejiņu palīdzību, nu ir jāmācās izteikt,
izmantojot latviešu valodas vārdu krājumu. Izaicinoši? Iespējams ne tikai
bērnam...
2. Praktiskas zināšanas, iespēja uzklausīt pieaugušo pieredzi
Sarunas par naudu sniedz bērnam jaunas zināšanas. Izvēlies vienu konkrētu jautājumu, piemēram, kā mēs ieguvām savu pirmo dzīvesvietu un uzdod bērnam jautājumus par šo tēmu. Aicini bērnu izteikt savas versijas par dažādām iespējām tikt pie savas dzīvesvietas. Izstāsti jūsu ģimenes stāstu (sakrājām naudu pirmajai iemaksai, paņēmām kredītu, dzīvojam kopā ar vecvecākiem, īrējam, utt.). Izstāsti, kādas vēl ir alternatīvas, pieminot citu sev zināmo ģimeņu pieredzi mājokļa iegādē. Bērns, to uzklausot, gūs neatsveramu pieredzi un sapratni par to, ka viņam pieaugot būs vairākas iespējas un tas, kuru no tām viņš izvēlēsies, būs atkarīga tikai no viņa paša. Bērns būs dzirdējis vairākus redzējumus, pamatojumus vienai vai citai izvēlei un turpmāk, saskaroties ar konkrēto tēmu, viņam jau būs zināšanas un viedoklis.
3. Redzesloka paplašināšana, jaunas zināšanas, praktiski padomi, reāli piemēri
Runājot ar bērnu par naudu, mēs viņam ne tikai iedodam jaunas zināšanas, bet varam dalīties savā pieredzē. Šeit kāds varētu klusi iedomāties “Pats neesmu nekāds finanšu guru, ko gan varu iemācīt savam bērnam. Lai mācās pats”. Un tieši šeit sākas problēma, jo nerunājot par naudas tēmu, mēs iedodam bērniem pārliecību, ka runāt, domāt un plānot savas finanses ir pilnīgi mazsvarīgi, jo viss notiek pats no sevis, tā teikt, kā ir, tā ir. Nāksies apbēdināt – ir tā, kā mēs gribam, lai būtu. Tūlīt pat mums varētu rasties karsta diskusija par tēmu kurš, ko un kā ietekmē mūsu dzīvēs, tādēļ minēšu vienu piemēru.
Ģimene dzīvo “no algas līdz algai” un apgalvo, ka ceļojumiem naudu atlicināt neizdodas. Pēc vairākām tikšanās reizēm viņi piekrīt eksperimentam – uzreiz pēc algas dienas iedot 30 eiro pie manis glabāšanā, neko citu savā finanšu uzvedībā nemainot. Paiet mēnesis, pienāk nākamā algas diena un – tavu brīnumu – rezultāts tieši tāds pats kā iepriekšējos mēnešos: kontā nulle. BET. BET! Pie manis ir viņu 30 eiro uzkrājums.
Nu? Kurš nosaka mūsu labklājību? Vēl joprojām apgalvosi, ka valdība, nodokļu politika, darba devējs? Eksperimentē un dalies atklājumos ar saviem bērniem. Tas ir aizraujoši!
4. Veido savstarpējo uzticību
Brīžos, kad stāstām bērniem savas pārdomas, šaubas vai pat lūdzam bērna viedokli attiecībā uz kādu lielāku pirkumu, mēs būtiski stiprinām saikni ar viņu. Bērns, dzirdot, ka viņa mamma vai tētis nav īsti droši par kādu jautājumu vai ir kļūdījušies un dzird vecākus to atzīstam (nevis izmisīgi meklējam vainu ārējos apstākļos), saprot, ka arī pieaugušie drīkst kļūdīties. Un ja jau pieaugušie drīkst kļūdīties, bērni jau nu noteikti!
Tas ir brīnišķīgi - darīt
un kļūdīties (čempionam pirms zelta medaļas saņemšanas vispirms ir tūkstošiem
reižu jāzaudē. Tas ir likums). Bet vēl jaukāk, ja par savām kļūdām, pārdzīvojumiem
un šaubām bērns var pastāstīt vecākiem un gūt atbalstu. Sarunas par naudu,
iespējams, ir sākums kādai daudz dziļākai, nopietnākai sarunai, kuru vienkārši
tāpat uzsākt ir ļoti grūti.
5. Nostiprina pārliecību, ka nauda neaug kokos, palīdz izprast naudas nozīmi un vērtību
- “Mammu, nopirksi man šito?”
-
“Nē, bērniņ, šobrīd man tam nav naudas”
-
“Nu tad aizej uz bankomātu un paņem”
Kaut kas pazīstams? Protams! Iedomājies situāciju bērna acīm: pirms dodaties iepirkties uz vietām, kur nepieņem maksājumu kartes vai kādos citos gadījumos, kad nepieciešama skaidra nauda, mēs labākajā gadījumā skaļi komentējam, ka vēl nepieciešams aiziet līdz bankomātam, jo jāpaņem nauda. Mēs taču parasti nesākam skaidrot, no kurienes tā tur gadījusies, cik varam izņemt, kādēļ ir situācijas, kad mēs varam saņemt naudu no bankomāta, bet kāds cits - nevar, vai otrādi. Mēs vienkārši aizejam un paņemam. Un vai vecāki nav īsti riebekļi, jo tad, kad viņiem vajag naudu, viņi aiziet un paņem, bet tad, kad bērns lūdz kaut ko nopirkt - tad mums naudas nav….? Saruna par naudas neaugšanu kokos ir ārkārtīgi nozīmīga, ja vien skaidrojuma vietā neaprobežojies ar šo pašu frāzi “ko tu iedomājies, nauda kokos neaug”.
Sakopo visu savu pacietību, zināšanas (ja nepieciešams, ņem talkā grāmatiņu “Naudiņš mācās saprast naudu”, pieprasi grāmatas pielikumu “Palīgs vecākiem”) un stāsti, jautā, diskutē.
Pēc iespējas
saprotamāk bērnam centies izskaidrot, kas ietekmē tavu ienākumu līmeni, kur jūs
tērējat naudu, kas ir obligātie maksājumi (īre, apkure, elektrība, pārtika,
utt) un cik varat atļauties tērēt mirkļa iegribās.
Lieliski, ja dodat bērnam kabatasnaudu. Tas attīsta bērnā prasmi plānot savus tēriņus.
Ja jūsu ģimenē kabatasnauda netiek
bērniem dota regulāri, bet gan dodat, kad bērns lūdz vai ir konkrēta
nepieciešamība (piemēram, ekskursija vai kas līdzīgs), bērnam tu iemāci tieši
to, ko nevajadzētu – savus ienākumus, tātad arī tēriņus, plānot nav
nepieciešams, jo vecāki vienmēr iedos naudu, kad tā būs nepieciešama. Tikai
pieaudzis, tavs bērns izjutīs sekas tā pa īstam un daudz sāpīgāk – neplānotu
ieņēmumu un izdevumu problēmas tiks risinātas ar ātro kreditētāju palīdzību. Un
milzīgiem procentiem, protams. Vai tā ir nākotne, ko novēli savam bērnam?
6. Sarunas par naudu vairo bērnā pašapziņu, ļauj viņam justies nozīmīgākam
Sarunas par naudu stereotipiski ir “pieaugušo sarunas”. Diemžēl reti kurā ģimenē bērni tiek uztverti tāpat kā pieaugušie. Bet cik ļoti bērni to vēlētos! Pavēro ar kādu gandarījumu un lepnumu tavs bērns veic pieaugušo darbiņus, piemēram, sakuļ putukrējumu, skalda malku, pļauj zāli, griež salātus, izvēlās augļus no veikala stenda, norēķinās veikalā par pirkumiem. Viņš to var, pat, ja viņam ir tikai pieci gadi. Mūsu ģimenēs mēs nekad neesam ar bērniem gājuši aiju-aiju vai pičiņu- pačiņu, tasījuši cisu, ņammājuši vai devušies tipu-tapu. Mans Kārlis mizoja kartupeļus 2 gadu vecumā, bet trīs gados zāģēja kritušos bērziņus malkai. Man nebija bail par traumām? Un kā vēl bija! Uzticies bērnam un ļauj viņam parādīt, uz ko viņš ir spējīgs!
Runā ar bērnu kā ar
pieaugušo un tu ieraudzīsi pieauguša cilvēka rīcību. Jebkurš mēs vēlamies, lai
mūs novērtētu, pamanītu un mums uzticētos. Tad kādēļ ar bērniem būtu jābūt
savādāk?
Naudas tēma ir tikai viens no piemēriem, ar ko varam parādīt, cik
nopietni uztveram savu bērnu. Varam parādīt, ka viņam uzticamies un uztveram
tikpat nopietni kā lielo māsu, vīru vai sievu. Atceries – dots devējam atdodas:
ieklausīsies savā bērnā, viņš ieklausīsies tevī, uzticēsies viņam, saņemsi
pretī to pašu! Tavs bērns ir tavs spogulis.
7. Samazina stresu, iepērkoties kopā ar bērnu
Pirms
došanās uz veikalu jau vairākus gadus gatavojam iepirkumu sarakstu. Iesaistām
bērnus saraksta izveidošanā, lūdzam viņus pārbaudīt ledusskapja saturu un
papildināt sarakstu ar nepieciešamajiem produktiem. Aptuveni no piecu gadu
vecuma bērni tika mācīti plānot ikdienas pirkumus, viņi zina, cik katrā
iepirkšanās reizē varam iztērēt, tādēļ labi izprot, kāda nozīme ir iepirkumu
sarakstam. Pirms došanās uz veikalu, izrunājam ar bērniem, ko iegādāsimies,
sadalām pienākumus - kurš paņems visu nepieciešamo no piena produktu plauktiem,
kurš – no augļu, sakņu stenda. Pats brīnumainākais sākas veikalā – bērni ir tik
aizņemti ar nepieciešamo produktu meklēšanu un izvēlēšanos, ka rotaļlietām un
saldumu stendiem uzmanība neatliek. Dažreiz sarakstā iekļaujam arī kādu našķi
bērniem, bet, ja našķus pirkt šoreiz neesam ieplānojuši, to arī nedarām.
Šis būtu
piemērots brīdis, lai atgādinātu, ka naudas lietas bērniem varam iemācīt ar
savu piemēru, nevis gudrām runām. Mēs, vecāki, saviem bērniem esam autoritātes un
viņi pat neapzināti vēlas mums līdzināties, atdarinot mūsu uzvedību, tādēļ
daudz būtiskāk ir tas, ko mēs darām, nevis tas, ko sakām. Ja tavi darbi
nesaskan ar taviem vārdiem, tu rādi nelāgu piemēru.
“Šovakar
nekādi našķi”, teica mamma savai septiņus gadus vecajai meitai un ielika vīna
pudeli savā iepirkumu grozā…
8. Vecāki paši iegūs sev kādu jaunu atziņu
Mūsuprāt
teicienā atkārtošana - zināšanu māte
ir milzīgs spēks. Varbūt pat vēl trāpīgāk būtu izvēlēties apgalvojumu, ka
vislabāk iespējams kaut ko iemācīties, to mācot citiem. Paņem grāmatiņu
“Naudiņš mācās saprast naudu” un uzdrīksties sākt runāt par naudas tēmu ar savu
bērnu. Tu noteikti varēsi viņam kaut ko iemācīt, jo tas, kas tev šķiet
pašsaprotams, bērnam tā ir “ķīnas ābece”.
Nebrīnies, bet gan priecājies, ja šajās sarunās tu arī pats nonāc līdz kādai jaunai atziņai. Tas ir lieliski, ja esi tik spēcīgs, lai atzītu sev, ka tu arī kaut ko nezini. Ja vari sev pateikt, ka tev arī šajā personīgo finanšu spēles laukumā šis tas ir pavisam svešs un nezināms.
Tikai spēcīgi cilvēki spēj atzīt savu
vājumu, pārējie tēlo ērgļus.
9. Jo agrāk runājam par naudu, jo agrāk sākam darīt, kļūdīties un iemācīties
Mums dzīvē
tik daudz lietas ir jāiemācās no nulles – staigāt, runāt, nečurāt gultā, lasīt,
rakstīt, utt. Starp citu – arī pareizi apieties ar naudu. Tā arī ir prasme,
kuru mēs apgūstam. Vai arī neapgūstam...
Pareizi rīkoties ar naudu ir jāiemācās, šī prasme nav nekāds izņēmums.
Diemžēl nepiedzimstam kā finanšu virtuozi. Lielākā bēda ir vēlmē to apgūt.
Spilgtākai
situācijas ilustrācijai minēšu šādu salīdzinājumu: zīdainis, mācoties staigāt
simtiem reižu ceļas un atkal krīt, ceļas un atkal krīt. Līdz brīdim, kamēr ir
iemācījies noturēties kājās un spert soļus uz priekšu. Neesmu redzējusi
zīdaini, kurš pēc dažiem pirmajiem kritieniem nolemj – nav jēga mācīties, es
nekad neiemācīšos staigāt, tādēļ labāk nemaz nemēģināšu.
Kādēļ mēs, pieaugušie dažkārt uzvedamies vēl sliktāk kā zīdaiņi? Kādēļ atsakāmies mācīties kļūdoties un balstām savu pieredzi uz vienu neveiksmīgu mēģinājumu?
Iespējams, tieši
tādēļ finanšu jautājumos esam tieši tur, kur esam – ar milzīgu kredītu nastu,
finanšu ieradumiem dzīvot no algas līdz algai un nebeidzamām savu slinkumu
attaisnojošām atrunām (piemēram, naudu krāt nav jēga, jo visu “apēdīs”
inflācija, dzīvokli izīrēt nevajag, jo īrnieki visu izdemolēs un aizbēgs
nesamaksājuši, uzņēmējdarbību uzsākt nav nozīmes, jo nodokļu sistēma valstī ir
neadekvāta, utt).
Varam saņemties, paskatīties uz sevi no malas un GODĪGI izvērtēt, kuras prasmes un atziņas vēlamies nodot saviem bērniem, bet kuras – nē? Sākam ar savām domām (arī uzskatiem), kuras neizbēgami pārvēršas vārdos un tad - darbos. Jo ātrāk sāksim, jo ātrāk izdarīsim nepieciešamās kļūdas, kas novedīs mūs pie izcilā rezultātā. Labklājības formula ir nepielūdzama: kļūda, kļūda, kļūda, panākums! Jo ātrāk sāksim formulu pielietot, jo ātrāk nonāksim līdz panākumiem. Tieši tāpat arī mūsu bērni.
Tas, ko mēs viņiem varam uzdāvināt šodien, ir iespēja
kļūdīties. Tā ir labākā dāvana! Bērnībā ar nelielu kabatasnaudas summu
kļūdīties ir daudz veselīgāk nekā, saņemot pirmo algu. Vai arī vēl otro, trešo,
kārtējo….
10. Izaudzināt finansiāli veiksmīgāku jauno paaudzi
Mūsu bērnībā
vecāki ar mums par naudu nerunāja. Nebija pieņemts. Ja manās rokās nonāca
nauda, pārvaldīju to kā mācēju. Padomju laikos īsti ko pirkt jau arī nebija,
tādēļ prasme krāt kādam lielākam pirkumam nebija visai attīstīta. Šajā periodā
lielu atbalstu guva, piemēram, teiciens “laba daudz nevajag”, tādējādi mierinot
sevi, ja neizdevās paķert tik daudz šokolādes sieriņus, cik kārojās. Tajā pat
laikā turēt naudas žūksni vienmēr gatavu bija jāspēj – ja nu pēkšņi “izliek”
kādu deficīta preci veikala plauktā… Šodien plaukti ir pilni, tik naudas
krājumi ne vienmēr ir atbilstoši. Ko ar to vēlos teikt? Mūsu bērnības/jaunības
pieredze ne vienmēr derēs mūsu bērniem. Tas, ko mēs iemācījāmies bērnībā, ne vienmēr
der mums šodien, jo pārāk daudz kas ir mainījies. Tā teikt, citi laiki, citas
tradīcijas. Ja pavisam godīgi, tad mums nekas cits neatliek, kā mācīties atkal
no jauna. Un šoreiz jau kopā ar saviem bērniem.
Mācoties
kopā, mēs sev dāvinām vairākas brīnišķīgas iespējas:
·
paplašināt
savu redzesloku,
·
paskatīties uz saviem aizspriedumiem citām
acīm,
·
atļaut
sev atzīties, ka vēl jāmācās,
·
noticēt,
ka nekas vēl nav zaudēts,
·
uzdrošināties
darīt savādāk!
Kurš teica,
ka laba daudz nevajag? Mums vajag!
Jolanta
Bērniem par naudu
3 komentāri - 10 iemesli, kādēļ jārunā ar bērniem par naudu
Personal Loans (Secure and Unsecured)
Business Loans (Secure and Unsecured)
Consolidation Loan and many more.
Contact US for more information about Loan offer and we will solve your
financial problem. contact us via email: [email protected]
Phone number: +917428831341 (Call/What's app)
Whatsapp tagad: +639451256230
Tas ir paredzēts, lai informētu sabiedrību, ka Jameson Finance Inc. pašlaik izsniedz aizdevumu ar ļoti pieņemamu likmi 2%.
Nosūtiet savu aizdevuma pieteikumu uz e-pastu: [email protected]
Parakstīts
Jameson Finance Inc.